Studentu paradīze

Tā kā biju jau apsolījis, tad ari es padalīšos, par savu redzējumu uz Studentu paradīzes pasākumu.. To jau ir izdarījis Gundars no Nucha bloga, jāsaka, ka ir diezgan interesanti palasīt, kā šis pasākums izskatījās no tehniskā darbinieka viedokļa. Ja jāsaka par sevi tad, laikam arī mani pārņēma tādas emocijas kā lielāko daļu apmeklētāju. Kad es sākumā biju nolēmis doties uz šo pasākumu, es gaidīju mazliet savādāku, mazliet citādāku atmosfēru.

Viss sākās jau pie ieejas. Jā, cilvēki ļoti daudz , bet labi tas nekas, nav jau pirma reize kad uz arēnu cilvēki dodas tik kuplā skaitā, bet tā grūstīšanās bija vienkārši neizturama. Starp citu arī šo grandiozo atmosfēru es nu nekādi nevarēju atrast. Vai nu es biju pārlieku aizrāvies ar ceļa laušanu sev, bet neko jauku es šajā pasākumā neatradu.

Arēnā iekšā es tiku aptuveni ap divpadsmitiem naktī un es ne tuvu nebiju pēdējais. Atpūtos ar domu, ka vēlāk cilvēki jau kļūs mazāk un, tad jau varēs tikt ari padejot nevis tikai stavēt burzmā. Ap trijiem naktī jua cilvku skaits bija samazinājies līdz pieņemaiem apmēriem, un bija doma jau mesties dejas ritmos, kad UFO izteica frāzi ” tiekamies nākamgad”. Tas bija tāds neliels pārsteigums, jo tika solīts, ka pasākums būs līdz pieciem rītā. Laikam par pasākumu vietu tika uzskatīti arī arēnas gaiteņi, jo no turienes tiešām nevienu ārā nedzina.

Kopumā no šī pasākuma biju gaidījis daudz vairāk, un ja man nākagad būtu jāizvēlas vai doties uz šādu pasākumu vai palikt mājās. Tad es viennozīmīgi paliktu pie pirmā varianta.